trešdiena, 2011. gada 7. decembris

Garšīgais Ziemassvētku cālis

Kāpēc Ziemassvētku cālis? Nu droši vien tāpēc, ka arī otrie ēdieni var tikt pasniegti kā dāvanas ar pārsteigumu maisiņos - tikai tādā garšīgi ēdamā veidā. Šo ideju noskatījos no Mārtiņdienas receptēm, kurās galvenajā lomā bija vista vai zoss. Kad gatavojos šo recepti gatavot pati, vairs to Internetā neatradu - gatavoju daļēji pēc atmiņas un daļēji pati no savas radošās pieejas.

Cālis servēts uz galda

Šo ēdienu gatavoju arī saviem viesiem - kopumā bijām 6 pieaugušie un četri bērni. Palika vēl nākošajā dienā ar ko pamieloties.

Uz pannas apcepti vistas stilbiņi
Nepieciešamās sastāvdaļas:

  • 12 gb. svaigi vistas stilbiņi;
  • Tešlas kārtainā bezrauga mīkla plāksnītēs (2.pac. jeb 12 gb.)
  • 5 gb. vidēji lieli kartupeļi;
  • 150g žāvēta gaļa;
  • 1 mazs sīpols;
  • pusglāze piena;
  • 1 ola;
  • sāls pēc garšas;
  • diegs;
  • folijs.
Pagatavošana:
Viss gatavs pildīšanai
Kartupeļus nomizoju, liku katlā vārīties un gatavoju kartupeļu biezeni ar pienu. Apsālītus svaigos vistas stilbiņus apcepu uz pannas gandrīz gatavus. Žāvēto gaļu sagriezu mazos gabaliņos un apcepu uz pannas kopā ar sīpolu gatavus. 





Uz mīklas plāksnes uzlikts pildījums - pārsteigums



Pa to laiku istabas temperatūrā atsaldēju gatavās Tešas mīklas plāksnītes. Uz katras no tām uzliku pusotru karoti gatavo kartupeļu biezeni un virsū mazliet apcepto gaļu ar sīpoliem. Vidū izveidoju mazu bedrīti un ievietoju stilbiņu ar tievāko galu uz augšu. Pa to laiku uzliku cepeškrāsni sildīties līdz 180 grādiem. 







Pirms cepšanas maisiņi sakārtoti pannā
Mīklas malas atlocīju tam visapkārt tā, lai sanāk tāds kā maisiņš. Brīvās malas salipināju kopā un pa vidu apsēju apkārt diegu, lai cepšanās laikā neatplīst vaļā. Maisiņa augšējo malu mazliet atlocīju.  Stilbiņa tievāko galu aptinu ar folija gabaliņiem, lai cepoties neapdeg. Mazā krūzītē sakūlu olu un ar otiņu apsmērēju katru mīklas maisiņu un liku cepešpannā un krāsnī cepties. Cepu tikmēr kamēr redzēju, ka mīkla ir skaisti zeltaini brūna. Gataviem maisiņiem noņēmu nost diegu un servēju uz galda.



Ziemassvētku cāli servēju uz šķīvja, klāt pieliekot salātus, kuru galvenā sastāvdaļa bija kāposti, ananāsi un kukurūza. Vairāk neko citu neprasās, jo šāds ēdiens pats par sevi ir diezgan sātīgs. Vēl kā garšīga piedeva ir spāņu pussaldais vīns. 

sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Ziemassvētku rūķītis Nr.1.

Labāk vēlāk nekā nekad! Tikai tagad bija laiks beidzot pieķerties pie sava bloga. Ziemasssvētkos paspēju tikai savus radošos darbiņus safotografēt.

Tātad - Ziemassvētki un ar tiem saistītās radošās aktivitātes arī bērnudārzos ir aktuāla tēma katru gadu. Es arī nu jau trešo gadu piedalos Ziemassvētku radošajās izpausmēs. Šo Ziemassvētku tēma abu bērnu bērnudārzos- pašgatavots rūķītis (ieteicams kopā ar bērnu). Tāpēc meklēju Internetā kādu ideju par pavisam vienkāršu rūķīti, kuru var uzmeistarot kopā ar bērnu. Un atradu arī - rūķis te un vēl viens te.


Tad ķērāmies pie darba. Izrevidēju savus rokdarbu izejmateriālu krājumus un atradu sekojošas lietas:
Šis un tas no nepieciešamajām lietām
  • flīsa auduma gabaliņi divās krāsās;
  • koka bumbiņas 4.gb.;
  • ozolzīle 1.gb.
  • krāsainā pūkainā stieplīte 1.gb.;
  • stiprs pietiekoši biezs diegs divās krāsās;
  • flomasters;
  • šķēres;
  • smuks dekors rūķīša apmetnim;
  • līmes pistole;
  • mīksto rotaļlietu pildījums.




Vecākā meita labprāt darīja gandrīz visu darbu pati. Vispirms, ņemot talkā apaļu bļodiņu ar viļņainām malām, flomasteru un šķēres, tapa izgriezts rūķīša apmetnis. 










Tad apmetnis tika pārlocīts uz pusēm.

No pūkainās stieplītes tika izlocītas rokas un kājas un uzvērtas galos koka bumbiņas.















Rūķīša galvai, kas manā gadījumā bija apkrāsota ozolzīle, izgriezu un sašuvu cepurīti no cita auduma filca. Ar flomasteru izkrāsoju acis, degunu un muti. Visbeidzot ar līmes pistoli pielīmēju to klāt rumpim. Šallīti arī izgriezu no tā paša materiāla filca, apliku ap kaklu un pielīmēju ar līmes pistoli. Vecākā meita izvēlējās aksesuāru no mūsu krājumiem un to arī pielīmēju.

Top kompozīcija . . .
Tad ņēmām talkā akrila krāsas un abas meitenes sāka krāsot ozolzīles. Meitenes tā aizrāvās ar krāsošanas darbiem, ka sāka krāsot arī čiekurus. Tā tapa čiekuru un ozolzīļu kompozīcija, kuru beigās pievienoju rūķītim.














Tad man atlika tikai izdomāt, kā to visu kopā sakombinēt. Paņēma cietu kartona lapu, izgriezu ovālu formu un izkārtoju uz tā visas izkrāsotās ozolzīles, čiekurus un rūķīti pa vidu, pielīmēju tos ar līmes pistoli klāt pie papīra. Tad saplūkāju mīksto rotaļlietu pildījumu no maniem krājumiem  un aplīmēju ar to visapkārt katrai kompozīcijas lietai.

Ziemassvētku kompozīcija gatava! Mums visiem ļoti patika kopā darboties.