Šī darbiņa tapšanu iedvesmoja dzintara gabaliņš, kas bija nonācis manās rokās. Man likās vispiemērotākā vieta tam uz stīpiņas, ko pirms tam pa lēto biju nopirkusi. Šis tas bija pataupīts no auduma atgriezumiem un mazām smukām lietiņām. Tā sākās stīpiņas pārvērtības.
Kā veidot brošiņu, iedvesmu smēlos no pamācības sievietes pasaulē.
Kā var noprast, auduma krāsas tika piemeklētas un saskaņotas ar dzintara krāsu. Šis akmens man asociējās ar saulīti, ko ļoti gaidām.
Augstāk redzamie divu audumu atgriezumi tika sagriezti dažāda lieluma apaļos un iegarenos gabaliņos un ar liesmiņu apdedzinātas maliņas - lai neizārdās un smuki uzliecās uz augšu kā ziedlapiņas.
Vienu virs otra pamīšus sakārtoju no lielākā uz mazāko abu audumu apstrādātos gabaliņus un ar piemērotu diegu sašuvu viducī tos kopā. Smuku puķīti veidoja gabaliņi, kas novirzīti mazliet uz vienu vai otru pusi nevis tieši virsū viens uz otra.
Mans lielais palīgs cietu un mīkstu lietiņu savienošanā ir līmes pistole.
Vienu no audumiem, ko tīt apkārt stīpiņai, sagriezu šaurā garā strēmelē (sanāca griezt diezgan garu, jo jāaptin tā, lai nebūtu redzamas tukšās atstarpes). Tā malas arī apdedzināju uz liesmiņas.
Pakāpeniski strēmelīti uztinu uz stīpiņas, pie reizes piešujot klāt pa pērlītei katrā otrajā tinumā.
Tā izskatās aptīta stīpiņa. Tās galus un brošiņu pielīmēju ar līmes pistoli. Tāpat arī pielīmēju klāt oranžos mazos ziediņus stīpiņas otrā pusē.
Un te manas mazās princesītes demonstrējums ar gala rezultātu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru