Aizpagājušajās brīvdienās ar mani notika ļoti nepatīkama lieta - salauzu vienā pēdā kaulu. Neizplūdīšu sīkumos un skaidrojumos, jo tas ir noticis fakts. Tagad pārvietojos ar divu kruķu palīdzību. Nedēļas sākumā domāju, ka uz laiku jāpārtrauc šis eksperiments, bet tad pamazām nomierinājos un nolēmu to turpināt, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un ieviešot eksperimenta noteikumos dažas izmaiņas.
Mani dati pēc eksperimenta 4 nedēļas: tā kā man ir uzlikts kājai jūtami smags ģipsis, kam ir man nezināms svars, tad pagaidām nesvēršos, jo tad dati būs diezgan aptuveni. Pagaidīšu, kad tas būs noņemts (aptuveni pēc trim nedēļām).
Mani novērojumi: pārvietojoties ar kruķiem, katra ikdienišķā darbība ir kārtīgi jāapdomā, lai nevajadzētu veikt liekas kustības. Un vispār - tas viss kļūst daudz sarežģītāk paveicams. Nedēļas pirmajā pusē dzīvojos pa māju, lai vispār apgūtu māku pārvietoties ar kruķiem. Palīdzība no malas man ir tikai vakaros, kad no darba pārrodas vīrs. Pamazām esmu to apguvusi un trīs reizes pabijusi ārā mazā pastaigā. Labi, ka ēst gatavošana arī ir iespējama. Šonedēļ, gatavojot pusdienas un pie reizes vakariņas, izmantoju daudz manā rīcībā esošos dārzeņus. Savos ķermeņa kopšanas rituālos jāapmierinās ar nepieciešamo minimumu - nomazgāšanos, kas arī ir ļoti sarežģīti.
Interesanti fakti:
- vingrojumi - nekad agrāk par to neaizdomājos un nesaskāros, bet pārvietojoties ar kruķiem, jūtami tiek trenēti roku, krūšu, dibena muskuļi. Arī guļot uz muguras, esmu atradusi tādus vingrojumus, kas nekaitē manas pēdas kauliņa lūzumam, pat palīdz justies labāk (daži vēdera preses, kāju un dibena muskulatūras vingrinājumi). Arī pie daktera vizītē guvu informāciju, ka manā gadījumā to ir pat labi darīt. Tas labāk apasiņo lūzuma vietu un palīdz ātrāk sadzīt. Tikai nedrīkst atbalstīties un atsperties ar šo pēdu (vingrināt saprāta un iespēju robežās).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru