Ķirbis

Šis ir stāsts par to, kā sagatavoju visu ķirbi pilnībā tālākai lietošanai.
Manā rīcībā nonāca ļoti liels un dzeltens ķirbis. Nevēlējos laist zudumā neko no viņa labumiem. Mana tālākā rīcība bija sekojoša:

Ar lielu asu nazi pārgriezu ķirbi uz pusēm un izņēmu visu mīkstumu, kur atrodas sēkliņas, un ieliku citā lielākā bļodā.










Tad man talkā nāca abas meitenes un no ķirbja mīkstuma atdalīja sēkliņas, kuras vēlāk izžāvēju savā žāvētājā. Tās ēdam katru pārdienu - bērniem ļoti garšo. Ir doma arī tās pievienot klāt kādam cepumam, kūkai, muslim, biezzupai u.t.t.








Savukārt, ķirbja mīkstumam bez sēkliņām atradu trīs pielietojumus:

• devos uz vannas istabu un nosmērējos ar mīkstumu (seja, kakls un pārējais ķermenis), tātad, izmantoju to kā ķermeņa masku un iesaku to visiem - pēc tam āda ir zīdaini maiga. Drusku paturēju un tad dušā nomazgāju

• samalu blenderī nelielu daudzumu un saliku ledus trauciņos. Ievietoju tos saldētavā - lietošu sejas maskām.
• samalu blenderī un pievienoju nedaudz cidoniju sīrupa un ābolu sulas labākai garšai. Saliku mazos plastmasas trauciņos un saldētavā iekšā. Vēlāk pievienošu kādiem ēdieniem.

Tad secīgi atbrīvoju, manuprāt, ķirbja garšīgāko mīkstuma daļu no mizām un sagriezu kubiņos. Vienu daļu kubiņu ieliku lielā traukā un ledusskapī iekšā. Tā var glabāties nedēļu un varbūt mazliet vairāk. Šobrīd jau esmu tos izmantojusi, pievienojot klāt dažādām biezputrām, saldajiem ēdieniem (sacepumiem, kūkām, cepumiem), biezzupām. Otru daļu no kubiņiem sablenderēju, ielēju plastmasas glāzītēs un ievietoju saldētavā, lai gaida savu kārtu.

Mizu arī nemetu ārā. No tās pagatavoju ķirbja saldos žagariņus. Negribu šajā rakstā pārāk gari izplūst, tāpēc detalizētāk par to citā rakstā.

Nākošajam lielajam ķirbim man jau ir sagatavots vēl viens plāns labākai izmantošanai - gatavošu ķirbja un cidoniju kompotu un ķirbja sukādes.