Lielos ābolu daudzumus utilizēju, izspiežot ar pašmeistarotas tehnikas palīdzību sulu (lielos daudzumos), pieliekot klāt dažādiem asorti kompotiem (bumbieru - ābolu; plūmju - ābolu - brūkleņu), arī ievārījumiem (plūmju, brūkleņu), pagatavojot ābolu biezeni bez cukura. Kāda daļa no tiem stāv pagrabā salikti pītajos grozos un kastēs. Šogad pirmo reizi arī tos žāvēju.
Dažādu šķirņu āboli no maniem laukiem
Gatavošanas procesā: izmantoju dažādus pēc skābuma un garšas rudens ābolus, lai interesantāka ēšana. Vienu daļu no tiem nomizoju un mizas arī izžāvēju, bet otru daļu nemizoju un tāpat žāvēju. Tātad, šos mizotos vai nemizotos ābolus sagriezu vidēji biezās šķēlītēs (ņemot vērā, ka žāvējot tās paliks uz pusi plānākas) un saliku savā žāvētājā. Izmantoju tikai ābolu nebojātās un beztārpu daļas.
Mizotie āboli un mizas gatavas žāvēšanai
Sākumā uz piecām stundām ieslēdzu 75 grādu režīmu, bet pārējos laiku žāvējās 55 grādos. Tā ar nakts pārtraukumu kopā divas dienas. Žāvējot otro porciju, sanāca bišku ilgāk, jo mājās bija jūtams liels mitrums.
Gatavās žāvētās miziņas
Gatavie žāvētie ābolīši
Pielietojums: sanāca ļoti garšīgi ābolīši, kurus noteikti izmantošu dažādos ķīseļos, tējās, pašgatavotajos muslī batoniņos, saldajos ēdienos u.t.t. Šie ābolīši tiks uzglabāti izlietotajās cukura papīra paciņās. Tāpat arī izdarīju ar bumbieriem, izvēloties vidēji gatavos un saldākos.
Šis rudentiņš ir atnācis kopā ar mainīgajiem laika apstākļiem, kad dienas laikā saulīte mijās ar vēju un lietu. Bērniem ir tam grūti pielāgoties. Tad secīgi sākas iesnas, klepus. Tagad esmu tam laicīgi sagatavojusies - manā rīcībā ir dažādas vasarā savāktas ogas (arī veselīgās upenes, brūklenes, dzērvenes), pašas gatavots egļu dzinumu pretklepus sīrups, dažādas pašas vāktas tējas.
Vēl manā cīņā pret klepu arsenālā ir nākusi klāt sildošā sāls komprese. Par tās ārstnieciskajām īpašībām un pielietojumu sīkāk te Man patīk tās vienkāršais pielietojums - katram mājās ir parastais galda rupjais sāls, kuru dažas saujas ieber drēbes maisiņā, aizšuj un uzsilda krāsnī vai mikroviļņu krāsniņā.
Manā izpildījumā tapa sildošā sāls pelīte, lai pašam bērnam būtu interesantāka sildīšanās. Ideju paķēru no šejienes.
Darba gaitā izmantoju filca auduma gabaliņus, jo tie ir ļoti viegli apstrādājami sagriežot vajadzīgajos lielumos un kopā sašujot. Tos var iegādāties dāvanu vai audumu veikaliņos.
Vispirms ieberu parasto galda sāli pašā auduma viducī. Tam var pievienot arī dažus pilienus ēterisko eļļu (piemēram, egļu), kuru uzsildot, pastiprināsies ārstnieciskā iedarbība. Es nepievienoju, jo jaunākā atvase ir alerģiska.
Tad aizloku abas auduma puses ciet un sašuju tās kopā.
Te man radās doma, ko darīt ar jau iepriekš izgrieztajiem caurumiem divās auduma malās - uzšuvu tām virsū citas krāsas filca gabaliņus. Tā radās deguntiņš un astīte
Tad aizšuvu ciet abus galus, diegu savelkot un sakrokojot audumu. Pēc viena gala aizšūšanas, pārbaudīju, vai sāls ir pietiekoši, piebēru vēl drusciņ.
Ausis tapa no oranžā filca auduma - izgriezu no vienlaicīgi diviem kopā saliktiem gabaliņiem apaļas formas ausis, apakšā atstājot mazu taisnu maliņu, lai var piešujot smuki sakrokot. Degunu un actiņas sameklēju savā pogu kastītē. Ūsas no dāvanu lentītes.
Visām šīm pelītēs sastāvdaļām iepriekš veicu izturības pārbaudi mikroviļņu krāsnī (600W), jo arī turpmāk pelīti tā sildīšu - izturēja godam. Tagad meitenes kaut arī veselas, sāka speciāli krekšķināt, lai varētu tikt pie sildošās pelītes.
Ir jau pagājusi otrā nedēļa kopš pārvietojos ar kruķu palīdzību. Esmu uztrenējusies tik daudz, lai varētu aizklibot līdz savas pilsētas parkam un atpakaļ (dzīvoju dzīvokļu mājas trešajā stāvā). Cenšos arī katru otro dienu savu iespēju robežās kādas 15 minūtes pavingrot (izstaipīšanās, vēdera, kāju, dibena muskuļi). Ēšanās ziņā dažreiz turpinu grēkot ar ēšanu ap plkst. 20.00 un arī kādu saldumiņu pa vidu. Toties dārzeņi un salāti aizņem nozīmīgu vietu manās maltītēs.
Mani novērojumi: tā kā salīdzinoši daudz no dienas laika pavadu sēdus stāvoklī, neviļus parādās vēlme vairāk ieklausīties sevī, savās izjūtās. Tas izpaužas arī filmu un mūzikas izvēlē, ko vēlos skatīties un klausīties. Ikdienas televīzijas seriāli notrulina prātu, tāpēc meklēju kaut ko atbilstošu savam noskaņojumam un izjūtām internetā. Vienā vārdā - mani pārņem melanholija.
Intars Busulis man ļoti patīk kā dziedātājs un šo viņa izpildīto dziesmu bieži dungoju pie sevis no rītiem, dzerot savu ikdienišķo kafijas tasīti. Tā liek justies kaut kā īpaši tad, kad atvēlam laiku tikai sev.
Lieliski izpildīts video klips un duets. Klausoties un skatoties šo duetu, neviļus jādomā par savām attiecībām, rutīnu un ikdienišķību tajās. Kaut kas jādara lietas labā!
Gustavo man patīk savas īpašās humora devas dēļ. Šajā dziesmā man ļoti patīk arī muzikālais izpildījums.
Vai tad katrs no mums kādā savā dzīves posmā nav gribējis kaut ko mainīt apkārtējā pasaulē? Varbūt ir pienācis laiks sākt ar sevi?
No filmām mani absolūti paņēma Džūlija Robertsa "Eat Prey Love". Tas atkal kārtējos reizi man pašai atgādina par to, ka gribu izrauties no mājas ikdienišķās rutīnas un baudīt dzīvi visā tās krāšņumā, aizceļot uz sen gribētām sapņu vietām, iegremdēties savās izjūtās un vajadzībās un būt mazliet egoistiskai.
Mani secinājumi: neesmu mierā ar savu šī brīža situāciju - jātiek tam pāri un jākaļ jauni plāni savām aktivitātēm pēc tam, kad būšu atkal uz divām kājām. Pašlaik jāsamierinās ar to, kā ir un savās iespēju robežās jāizdara viss nepieciešamais, lai neierūsētu. Vīram mīļi un skaļi pateicos par palīdzību ikdienišķajos darbos.
Pagājušajā gada ziemā izjutu lielu vajadzību pēc latviešu citrona un C vitamīna avota - konservētajām cidonijām. Tāpēc šajā gadā nenoslinkoju un savos laukos nolasīju visas kaut cik gatavās cidonijas.
Izžāvētās cidonijas
Pagatavošanas process: diezgan darbietilpīgs un piņķerīgs. Bet, ja pacietības ir pietiekoši, tad uz priekšu! Visgrūtākais posms ir pats sākums, kad cidonijas ir jānomazgā, jāiztīra un jāsagriež šķēlītēs. Iztīrīšanas darbu darīju ļoti rūpīgi, jo cidonijas atbrīvoju ne tikai no sēkliņām, bet arī no cietās vidusdaļas, lai izžāvētās cidonijas būtu mīkstākas. Lai to varētu izdarīt, man vajadzēja vispirms katru cidoniju pārgriezt vismaz četrās daļās. Izmantoju arī tās cidonijas, kas vēl nebija gluži gatavas un zaļā krāsā.
cidonijas savā sīrupā
Sagrieztās cidoniju šķēlītes liku kārtās ar cukuru. Tā kā tās ir ļoti skābas, tad cukuru liku diezgan daudz. Uz 1kg cidonijām tikpat daudz cukura. Nākošajā dienā izveidojušos sīrupu, kas bija vairāk nekā cerēju, caur sietiņu nokāsu un ielēju mazās pudelītēs un tās ieliku ledusskapī. Vēlāk šo sīrupu izmantošu pēc vajadzības, pievienojot klāt dažādiem salātiem, tējām, ķīseļiem, sulām, saldajiem ēdieniem u.t.t. Cidoniju šķēlītes liku žāvētājā pirmās trīs stundas 75 grādu temperatūrā un līdz dienas beigām zemākā temperatūrā. Cik atceros, tās kopumā žāvējās vienu pilnu dienu. Gatavās cidoniju sukādes sanāca ļoti garšīgas. Ar tām rīkošos līdzīgi kā ar sīrupu.
Šogad plūmes, tai skaitā lielās zilās bija pilni koki. No tām savārīju plūmju/ ābolu ievārījumu, saliku asorti kompotos, pagatavoju plūmju čatniju un beigu beigās arī izžāvēju.
Izžāvētās plūmes
Darba procesā uzmanīgi pārgriezu uz pusēm lielās zilās plūmes. Pavisam mīkstās un griešanas procesā mazliet deformētās plūmes izmantoju čatnija vārīšanā - te sīkāk: http://www.solipasolim.lv/lasit/1011/. Žāvēšanai arī neizmantoju tārpainās plūmes. Tad ieliku divās lielās bļodās, pārberot kārtās ar cukuru, lai izdalās sīrups. Nākošajā dienā sīrupu caur sietiņu nolēju un plūmju pusītes liku žāvētājā cieši vienu pie otras. Izveidojušos sīrupu salēju mazās stikla pudelēs un ieliku ledusskapī. Žāvēšanas process, cik atceros, ilga divas dienas (naktī slēdzu ārā). Pirmajā dienā žāvēju lielākajā temperatūrā, bet jau nākamajā dienā mazākajā temperatūrā. Ik pa laikam mainīju vietām paplātes, lai vienmērīgāk žāvējas. Gatavām plūmēm jābūt tik sausām, lai viegli paspiežot neizdalās nekāds šķidrums.
plūmes pārbērtas ar cukuru
Gatavās plūmes sanāca salskābas un stipras savā garšā. Tagad tās uzglabāju izlietotajos cukura papīra maisiņos. Vēlāk tās izmantošu, gatavojot dzērienus, ķīseļus, saldos ēdienus u.t.t.
Ļoti vienkārši pagatavojami, ja ir pie rokas augļu žāvētājs. To krājumus var papildināt jebkurā laikā, jo veikalos banāni ir pieejami visu gadu.
Gatavie banānu čipsi
Tātad, nopirku veikalā divas buntītes (kādus 6-7gb.) gatavus, bet ne pārgatavojušos banānus, sagriezu vidēji biezās ripiņās un liku uzreiz žāvētājā - pirmās 4 stundas 75 grādu temp., tad līdz dienas beigām 55 grādu temperatūrā. Dienas laikā banānu čipsi gatavi. Tie ir pietiekoši saldi un garšīgi, nepievienojot nekādu cukuru. Sruktūras ziņā ir vidēji cieti, nav kraukšķīgi. Veikalā struktūras un garšas ziņā līdzīgus pārdod žāvētus veselus mazos banānus "Nik Nak" vai šokolādes glazūrā. Mēs ar bērniem tos ātri vien notiesājām tāpat našķu vietā, paspēju vēl vienu rītu dažus pievienot klāt savām uzbriedinātajām auzu pārslām.
Aizpagājušajās brīvdienās ar mani notika ļoti nepatīkama lieta - salauzu vienā pēdā kaulu. Neizplūdīšu sīkumos un skaidrojumos, jo tas ir noticis fakts. Tagad pārvietojos ar divu kruķu palīdzību. Nedēļas sākumā domāju, ka uz laiku jāpārtrauc šis eksperiments, bet tad pamazām nomierinājos un nolēmu to turpināt, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un ieviešot eksperimenta noteikumos dažas izmaiņas.
Mani dati pēc eksperimenta 4 nedēļas: tā kā man ir uzlikts kājai jūtami smags ģipsis, kam ir man nezināms svars, tad pagaidām nesvēršos, jo tad dati būs diezgan aptuveni. Pagaidīšu, kad tas būs noņemts (aptuveni pēc trim nedēļām).
Mani novērojumi: pārvietojoties ar kruķiem, katra ikdienišķā darbība ir kārtīgi jāapdomā, lai nevajadzētu veikt liekas kustības. Un vispār - tas viss kļūst daudz sarežģītāk paveicams. Nedēļas pirmajā pusē dzīvojos pa māju, lai vispār apgūtu māku pārvietoties ar kruķiem. Palīdzība no malas man ir tikai vakaros, kad no darba pārrodas vīrs. Pamazām esmu to apguvusi un trīs reizes pabijusi ārā mazā pastaigā. Labi, ka ēst gatavošana arī ir iespējama. Šonedēļ, gatavojot pusdienas un pie reizes vakariņas, izmantoju daudz manā rīcībā esošos dārzeņus. Savos ķermeņa kopšanas rituālos jāapmierinās ar nepieciešamo minimumu - nomazgāšanos, kas arī ir ļoti sarežģīti.
Interesanti fakti:
vingrojumi - nekad agrāk par to neaizdomājos un nesaskāros, bet pārvietojoties ar kruķiem, jūtami tiek trenēti roku, krūšu, dibena muskuļi. Arī guļot uz muguras, esmu atradusi tādus vingrojumus, kas nekaitē manas pēdas kauliņa lūzumam, pat palīdz justies labāk (daži vēdera preses, kāju un dibena muskulatūras vingrinājumi). Arī pie daktera vizītē guvu informāciju, ka manā gadījumā to ir pat labi darīt. Tas labāk apasiņo lūzuma vietu un palīdz ātrāk sadzīt. Tikai nedrīkst atbalstīties un atsperties ar šo pēdu (vingrināt saprāta un iespēju robežās).
Mani secinājumi: ierobežoto kustību dēļ galvenais ir nesamocīt pēdu vēl vairāk, bet noteikti par labu iet biežāka uzturēšanās svaigā gaisā un iepriekšminētā vingrošana iespēju robežās katru otro dienu. Doma par riņķošanu un papildus ķermeņa kopšanas procedūrām arī jāatliek līdz izveseļošanās brīdim. Tagad uzsvars jāliek uz uztura daudzumu un kvalitāti, lai ierobežoto kustību dēļ vēl vairāk nepieņemtos svarā.
Mani dati pēc eksperimenta 3 nedēļas: svars no rīta tukšā dūšā 66,5kg.
Mani novērojumi: šajā nedēļā biežāk izbraucu ar riteni - kaut vai izvadājot bērnus uz bēnudārzu. Tas dod možumu un enerģiju pirmajai dienas pusei. Vingrot gan sanāca tikai vienu reizi 30 minūšu garumā. Nesen ar šausmām ievēroju uz vēdera un gurniem nodevīgu riepiņu - steidzami kaut kas jādara lietas labā. Atslodzes dienu izturēju tikai līdz pusei un tad ar lielu baudu notiesāju vairākas rupjmaizes šķēlītes ar pienu. Strādāju vēl pie saldajiem našķiem un neēšanu pēc plks.t 19.00.
Secinājumi: cīņā ar riepiņu, ieviesīšu savās ikdienas aktivitātēs riņķošanu ar masāžas riņķi. Ar to intensīvi nodarbojos pirms vasaras, tagad tikai jāturpina. Atslodzes dienas ievērot vēl ir par grūtu, tāpēc labāk turpināšu ar mazumiņu par našķi dienas pirmajā pusē, neēšanu pēc plkst. 19.00, sezonas dārzeņu pilnvērtīgu izmantošanu ikdiena ēdienkartē.
